Uz Ķelni – uz izstādi!
Komandējumus digitālajā laikmetā videozvani, e-pasti, telefona zvani u.c. “tālās darbības kontaktrīki” ir izspieduši no regulāri veicamo darbu sarakstiem un šobrīd starptautiska mēroga mēbeļu izstādes ir vienīgie iemesli atstāt omulīgās biroja telpas un doties kaut kur tālu. Uz “Orgatec” ar kolēģiem no mana mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma ”Salons Arka” braucam vienmēr, jo gribam zināt visu par to, kas šobrīd ir un tuvākajā laikā būs aktuāls nozarē, kā arī klātienē satikt savus sadarbības partnerus un, iespējams, atrast kādu uzņēmumu, ar ko varētu sadarbību uzsākt.
Tāpēc “Salons Arka” kolektīvs 4 cilvēku sastāvā jau ļoti laicīgi sāka tam gatavoties – sagādāja ieejas kartes (tām komplektā nāk arī bezmaksas biļete sabiedriskā transporta lietošanai), rezervēja naktsmītni un iegādājās aviobiļetes. Uz lidostu pēdējā mirklī izdomājām doties nevis ar 22.autobusu, bet ar auto, lai būtu ērtāk. Labi, ka neilgi pirms tam vajadzēja labam klientam šo to aizvest, jo, izrādījās, ka riepā ir iedūrusies skrūve un bez riepas remontdarbiem līdz lidostai mēs nebūtu tikuši. Riepa laicīgi tika savesta kārtībā un lidostā nokļuvām eleganti laicīgi.
Ielidojot Diseldorfā, atcerējāmies piedzīvojumus pirms 2 gadiem, kad iekļuvām vilcienu vadītāju streika radītajā pushaosā, tāpēc uzreiz ķērāmies pie taksometru aplikācijām un jau pēc 45 minūtēm bijām pie viesnīcas (summa uz 4 braucējiem tikai par 20€ lielāka par to, ko būtu samaksājuši, 2 reizes ilgāka braucot ar vilcienu).
Orgatec - 2026
Rīkotāji par “Orgatec-2026” ziņoja: izstādījās 550 uzņēmumi no 39 valstīm 140000 m2 lielā platībā, izstādi apmeklēja apmēram 40 000 nozares speciālistu no 121 valsts. Izstādes laikā notika kā 75 pasākumi, tostarp lekcijas, diskusijas, darbnīcas, kā arī dzīvās mūzikas koncerts. Pie ieejas 6.hallē visas dienas garumā uzmundrinošus hītus un nomierinošas fona dziesmas atskaņoja atraktīvas DJ-meitenes.
Senāk (10 un vairāk gadus atpakaļ) Ķelnē pulcējās Eiropas varenākie biroja mēbeļu un piederumu ražotāji (plus daži neeiropieši), toties šobrīd tendence ir “ar katru gadu vairāk un vairāk ķīnizējamies” – nu jau Ķīnas kompānijas bija noīrējušas apmēram ¼ no pieejamajām telpām. Pārsvarā ķīnieši meklēja lieltirgotājus, t.i., uzņēmumus, kas gatavi pirkt lietas tādās mērvienībās kā jūras konteineri un kuģi un tālāk censties preces pārdot Eiropā. Mūs tāds darbības veids (vismaz pagaidām) neiazrauj, tāpēc pievērsāmies tiem ¾ stendiem, kas mūs patiešām interesē.
Sarunas, jauni produkti un jaunas vēsmas
Lai sevi nepārslogotu, bijām sarunājuši katru dienu ne vairāk kā divas sarunātās tikšanās un mūsu plāns bija pareizs – rīta daļa režīmā “skatāmies pa labi un kreisi”, tad runājamies ar tiem, ar ko jau ilgstoši un veiksmīgi sadarbojamies un pēc tam atkal “pa labi un kreisi”.
“Salons Arka” mēbeļu tirgū strādā vairāk kā 28 gadus (de facto jau ātrāk kā A/S “Kate” struktūrvienība, bet de jure pilnīgu neatkarību ieguva 1998.gada 11.maijā), kad kļuva par poļu krēslu ražotāju “Profim” un “Nowy Styl” pārstāvi Latvijā un joprojām viņi ir mūsu nozīmīgākie ārvalstu partneri biroja krēslu un biroja dīvānu jomā. Iepazināmies ar jaunajām kolekcijām, izsēdējāmies jaunajos krēslos un dīvānos un sapratām, ka turpināsim to, ko ļoti labi protam un kas sanāk jau 28 gadus. Tendence palikusi nemainīga – ergonomika, ekoloģija un elektronizācija un, protams, reputācija un personiskums attiecības.
Meklējām dažas konkrētas lietas, ar ko papildināt “Salona Arka” piedāvājumu, lai neatpaliktu no citiem nozares līderiem ikdienā, iepirkumos un konkursos un, izskatās, ka sameklējām – ne tikai iepazināmies ar skaistiem un praktiskiem produktiem, bet arī ar smaidīgiem un kompetentiem cilvēkiem un sadarbotiesorientētiem uzņēmumiem gan klusuma kabīņu “lētajā galā”, gan konferenču telpu aprīkojuma “dārgajā galā”, gan biroja aprīkojuma un furnitūras “komplicētajā galā” (datorvadāmas sistēmas mantu skapjiem u.c.), gan vienā jomā, kurā līdz šim vēl nemaz nedarbojamies.
Pārsteigumi
Daži stendi un daži produkti izstādē bija pārsteidzoši un pat apbrīnas vērti, piemēram,
vācu “Palmberg” ar savu eleganto finierētu dažāda diametra cauruļu koncepciju (tās tiek izmantotas kā biroja galdu, konferenču galdu, krēslu un dīvānu kājas, kā plauktu sistēmas rāmis, kā biroja piederumu “bāze” u.c.); japāņu “Koklydo” ar savu “kosmisko” biroja krēslu ingCloud (tas šogad atzīts par pasaules ērtāko biroja krēslu) un īpatnējas gaismas spektru ļoti japāniskā stendā; beļģu “Extremis” kokonkrēsls (ļoti ērts iekš- un ārtelpās lietojams aizverams atpūtas krēsls, kas izskatās pēc “citplanētiešu kokona”) u.c.
Saglabājies virziens uz ilgtspēju, piemēram, daudzi uzņēmumi mēbeles un to daļas vairs neiesaiņo kartonā un/vai plēvē, bet gan ietin daudzreiz lietojamās lielās segās, lai totāli samazinātu ražošanas, piegādes un montāžas darbu laikā radītos atkritumus, t.sk., iepakojuma daudzumu.
Vakari un atpakaļceļš
Mums Ķelnē bija 3 vakari un vakari komandējumos domāti, lai, apmeklētu kādu omulīgu krodziņu un palēninātu satrauktā prāta apgriezienus un nomierinātu sakairinātās emocijas. Mana ēdienkarte šajos 3 vakaros bija ļoti vāciska un uz pārēšanos orientēta – „Himmel un Äd” jeb “Debesis un zeme” (putraimdesa ar kartupeļu biezeni un ābolu ievārījumu, āboli esot debesu, bet kartupeļi – zemes simbols), “Shweinehaxe” (ļoti daudz gaļas) un 0,5 m vācu klasiskās desas ar sautētiem kāpostiem. Klāt, kā jau Ķelnē pieņemts, vitaminizēti putojošs Kölsch (viegls, dzidrs, zeltains un atsvaidzinošs augšējās rūgšanas alus, ko drīkst brūvēt tikai Ķelnē un tās tiešā apkārtnē).
Vakariņu sākumā vienmēr kalām plānus, kā “Salons Arka” ieviesīs savā darbībā to, ko nupat redzējām un par ko runājām “Orgatec”ā un pamazām pārgājām uz mierīgākām tēmām – par laika apstākļiem, arhitektūru, mūziku un visu pārējo, par ko jau nu šādās reizēs runājas.
Atpakaļceļā atkal lidojām no Diseldorfas un lidostā, gaidot lidojumu, ar kolēģiem no citiem mums draudzīgiem mūsu nozares uzņēmumiem pārspriedām izstādē redzēto un par plāniem nākamajam gadam, kā arī daudz ko, kas nemaz nav saistīts ar mēbeļu ražošanu un tirgošanu, jo ne jau tikai tas vien mums ir svarīgs un mūs aizrauj.
