29 stundas Erevānā: pastaigas pa pilsētu, futbola spēle Armēnija vs Latvija u.c.
Pirmā diena
Futbola ceļojumos nebiju devies 3 gadus (iepriekšējā Nacionālās izlases spēle, uz ko biju klātienē izbraukumā, bija spēle 08.09.2023 Horvātija vs Latvija) un pēkšņi radās vēlme uz LFF aicinājumu futbola klubu pārstāvjiem (ne vairāk kā 2 no katra kluba) doties kopā ar komandu ar īpašo čarteri ceturtdien pusdienlaikā turp un uzreiz pēc spēles atpakaļ.
Lidostā viss bija kā jau lidostā, toties lidmašīnas pacelšanās aizkavējās par stundu un iemeslu tā arī līdz galam pilnīgi neviens nesaprata – it kā lidmašīnā iekāpušo skaits neatbilda aviokompānijai nodotajos sarakstos uzrādītajam, it kā svars vai nu par lielu vai par mazu, it kā pasažieri sasēdušies nepareizi un tāpēc dažus pārsēdināja no kreisās uz labo pusi, dažus no priekšgala uz otru galu. Līdz ar to arī Erevānā ieradāmies nevis 19:00, bet daudz vēlāk un vēl ietrāpījām laikā, kad pie pasu pārbaudes un vīzu zīmodziņu spiešanas kabīnītēm bija īpaši gara un lēni uz priekšu ritoša rinda.
Komandai tika noorganizēts “fast track” un viņi aizbrauca uz stadionu apskatīties, vai tur viss vēl tāpat kā bija līdz šim, pārējie devās uz pašrezervētām viesnīcām vai nu ar LFF sarūpētu transfērautobusu vai pašu spēkiem – mums viesnīca bija noorganizējusi auto un devāmies ar to, pa ceļam ar šoferi Artūru parunājoties par degvielas cenām, Armēnijas un Latvijas izglītības sistēmu atšķirībām un šo to, par ko jau nu ar taksistiem parasti runā.
Pirmais vakars
No viesnīcas uzreiz devāmies “ielās” baudīt vasarīgo vakaru (21:00 laukā +25 grādi) un tīši netīšām nokļuvām Republikas laukumā, kur no marta līdz oktobrim katru vakaru notiek izgaismotu strūklaku šovi klasiskās mūzikas ierakstu pavadībā. Kad sagribējās ēst, devāmies uz Ziemeļu avēniju, kur atradām ļoti omulīgu restorānu – bija ļoti garšīgi un arī apkalpošana bija augstākajā līmenī un miegs arī bija pārgājis, tāpēc devāmies no ārpuses apskatīt Aleksandra Spendiarjana vārdā nosauktā Armēnijas Nacionālā akadēmiskā operas un baleta teātra ēku – tā ir pusapaļas formas ar divām simetriskām zālēm (vienā 1200, otrā 1300 skatītāju vietas). Sākotnēji (tas 1930ajos gados) esot bijis plānots, ka lielu pasākumu gadījumos abas zāles būs apvienojamas, bet to neesot izdevies realizēt tehnisku problēmu dēļ.
Pastaigas galamērķis bija Erevānas Kaskādes – naktī gan skulptūru parks, gan pašas trepes, ir izgaismotas un arī skats no augšējām platformām uz pilsētas gaismām ir īpašs. Ideja par Erevānas centra un augšpilsētas (pilsētas daļa, kas atrodas kalnā) savienošanu esot radusies jau 20.gadsimta 20.gados, bet padomju funkcionāriem (Armēniju PSRS okupēja 1920.gadā) tam neesot pieticis ne prāta, ne naudas un Kaskāžu būvniecība uzsākta vien 1980-ajos gados, bet apturēta pēc 1988.gada zemestrīces. Viss izdevies ar armēņu izcelsmes ASV miljonāra, uzņēmēja un mākslas mecenāta Džerarda Kafesdžiana atbalstu – 2009.gada novembrī tika atklāts Kafesdžiana mākslas centrs – ieeja tur ir bez maksas.
Vienīgais rīts
Rīts kā jau rīts – viesnīcas SPA centra apmeklējums (nedaudz pirts, nedaudz džakuzi un nedaudz peldes pavisam nelielā baseinā) un elegantas brokastis viesnīcas restorānā (kafija, augļi, armēņu lavašs ar baklažānu pildījumu u.c., kas parasti noved pie pārēšanās, jo gribas pagaršot pilnīgi visu).
Brokastīm sekoja ekskursija pa Vernisāžas tirgu – izrādās, ka tas nav tāds tirgus, kur pārdod augļus, čurčellas, riekstus, bet gan tirgus, kur vietējie amatnieki pārdod savus izstrādājumus (paklājus, kokgrebumus, apgleznotas kleitas un lakatus u.t.t.).
Saņēmām WhatsApp ziņas ar spēles biļetēm un noglabājām telefona krātuvē (WiFi pieejams tikai vietām), kā arī ziņu par to, kur atradīsies autobuss, kas pēc spēles vedīs uz lidostu un kur pirms spēles jāieliek bagāža, jo stadionos parasti ar čemodāniem cilvēkus iekšā nelaiž. 8 stundas pirms spēles organizatoriski viss bija nokārtots un droši varējām “izčekoties” un doties paspēt vēl kaut ko apskatīt.
Vēsture un Ararats
Devāmies uz Armēnijas Vēstures muzeju, kas atrodas Republikas laukumā (kur pa dienu strūklakas vairs nav tik iespaidīgas kā naktī) un pavadījām tur apmēram 2 aizraujošas stundas.
Viens no muzeja TOP eksponātiem ir aptuveni 5500 gadu veca ādas kurpe, kas 2008. gadā tika atrasta Areni-1 alā. Tā ir visvecākā atrastā pilnībā saglabājusies ādas kurpe pasaulē. Tā atrasta biezā aitu mēslu slānī un tāpēc saglabājusies gandrīz perfektā stāvoklī.
Vēl redzējām Armēnijas teritorijā atrastās “grāmatas” jeb akmens plāksnes sar ķīļraksta ierakstiem urartu valodā par vīna dārzu iekārtošanu, meža stādīšanu u.tml. lietām, 5000 gadus veci sienu dekori, skaisti amuleti un citi stilīgi eksponāti ar armēņu vēstures “elpu”.
Pēc tam caur dažiem parciņiem (par parkiem mums pierastā veidolā tos, diemžēl, grūti nosaukt) atkal devāmies uz Kaskādēm, kur šoreiz izpētījām to iekštelpas (mākslas galeriju) un no augšējās terases beidzot ieraudzījām Armēnijas simbolu – Ararata kalnu, kas šobrīd atrodas Turcijas teritorijā. Skats tiešām iespaidīgs.
Futbola spēles
Spēle Armēnija vs Latvija bija 1.spēle 2026.gada Nāciju Līgas turnīrā. Armēņiem bija daži sastāva iztrūkumi traumu dēļ, mums – pieci debitanti, no kuriem divi laukumā devās jau no 1.minūtes, t.i., Anglijas Čempionšipā spēlējošais Denniss Cirkins un Markuss Strods, kas šobrīd dzīvo un strādā par futbolistu Īrijā. Spēles beigās debitēja arī Danila Patijčuks, Oskars Vientiess un latviešarmēnis Alberts Aleksanjans, kuru armēņu līdzjutēji mēģināja izsvilpt.
Tribīnēs bijām ap 100 Latvijas līdzjutēju (gan tie, kas ieradās ar čarteri kopā ar izlasi, gan citi, kas bija atceļojuši saviem spēkiem, gan daži Armēnijā dzīvojoši, bet fanojoši par mums) un atbalsta saukļus varējām skandināt vienīgi brīžos, kas armēņu fanu korim bija “pīppauzes”. Spēle ritēja ļoti piesardzīgi spēkus taupošā stilā bez daudz vārtu gūšanas momentiem un ar daudz abpusējām neprecizitātēm. Diemžēl, paveicās (2 reizes) mājiniekiem un nepaveicās mums (vienmēr kaut kas patraucēja – pārliktnis, vārtsargs, aizsarga kāja u.c.) un rezultāts 2:0 armēņu labā.
Spēles dienā (plkst. 12:00) notika vēl 1 spēle, kurā tikās Armēnijas un Latvijas “izlašu veterāni”. Latvijas sastāvā bija tādi futbolisti kā Vladislavs Gabovs, Edgars Gauračs. Mēģinājums uz 2 stundām no izlases štāba “aizņemties” Aleksandru Cauņu vai Gati Kalniņu neizdevās, bet arī bez viņiem Latvijas vecmeistari Aleksandra Starkova vadībā izcīnija pārliecinošu uzvaru ar 3:1.
Atpakaļceļš atkal aizkavējās par stundu un gan lidostā, gan čarterlidojumā notika dažādas sarunas ar un ap futbolu – gan par spēli, gan LFF notiekošo. Par to šoreiz neko, jo raksts tā jau ir sanācis par garu.
Šī bija mana 85. Latvijas izlases spēle, ko noskatījos klātienē (28.izbraukumspēle) un šobrīd spēlēs, kad esmu tribīnēs, bijušas 18 uzvaras, 23 neizšķirti un piedzīvoti 44 zaudējumi. Esmu redzējis 127 ielaistus un 64 iesistus vārtus. Ceru, ka šogad būs vairāk uzvaru un daudz skaisti gūtu vārtu.
