Beidzot Latvijas futbola sabiedrībā sākusies virmošanās un “cepšanās”, bet šoreiz ne nacionālās izlases trenera vai rezultātu, otrajā Latvijas lielākajā pilsētā dzīvojoša un futbolu mīloša cilvēka vai Latvijas titulētākā kluba panākumu vai nedienu dēļ, bet gan sakarā ar tuvojošos LFF Kongresu un tajā paredzēto LFF Prezidenta un Valdes locekļu pārvēlēšanu. Parasti nospiedoši lielākā daļa futbola sabiedrības un pat LFF balstiesīgo biedru ikgadējo (un arī to, kas ir ik pēc 4 gadiem un kur notiek vēlēšanas) Kongresu nemaz nepamana vai pamana tikai apmēram nedēļu pirms tā norises dienas un, ja nekas svarīgāks nav darāms, smuki saģērbjas un dodas “izklaidēties” (noklausīties ikgadējās runas un uz viņu neattiecošos jautājumu apspriešanu, kā arī piedalīties Kongresa svarīgākajā un patīkamākajā daļā, proti, banketā).
Liekas, ka pirmo reizi LFF pastāvēšanas vēsturē šim Kongresam ir pievērsta liela virtuālās preses (pārsvarā specializēto sporta portālu rakstos) uzmanība, ko ik dienas ar dažādiem paziņojumiem (gan teksta, gan video formātos) uzkurina abi LFF Prezidenta amata kandidāti – Krišjānis Kļaviņš (KK) un Guntis Indriksons (GI). Kandidātu piedāvātās darbības programmas neviens neapspriež un par tajās ietvertajiem solījumiem un darāmajiem darbiem nesatraucas, jo Latvijā neviens politiķis vai politiskā partijā tāpat pēc vēlēšanām vairs savās programmās neskatās un pie tām nepieturas, bet darbojas pēc izjūtām un nepieciešamības.
Man liekas, ka “cepšanās” par vienu vai otru LFF Prezidenta kandidātu un viņu biogrāfijām ir pavisam nelietderīga un pat nevajadzīga laika tērēšana, jo LFF Prezidents jau gan pēc LFF statūtiem, gan citiem normatīvajiem aktiem pats nekādus lēmumus nepieņem un nevar nevienu būtisku jautājumu atrisināt – LFF jebkuru svarīgu (protams, arī nesvarīgu) jautājumu pieņem (ar vienkāršu balsu vairākumu) LFF Valde (11 cilvēki), kurā LFF Prezidentam ir 1 balss. Lai futbols Latvijā attīstītos, t.sk., stadioni un halles būvētos, izlase uzvarētu, avīzes būtu pilnas ar ziņām par visu līmeņu un veidu futbola norisēm, jaunie futbolisti un viņu mammas būtu laimīgas u.t.t. u.tml., mums ir jāievēl DZĪVESGUDRA LFF VALDE, kurā būtu cilvēki, kam ir “galva uz pleciem”, “mugurkauls ir stingrs”, “futbols sirdīs” un milzīga vēlme strādāt Latvijas futbola attīstības vārdā.
