Virslīga 2017.gadā

2018.gada 27.martā pie lasītājiem ceļu sāk “Latvijas futbola gadagrāmata 2017”, kurai 2.ievadrakstu grāmatas sastādītājs Ilvars Koscinkēvičs uzticēja uzrakstīt man. To arī paveicu:

2017.gads bija sestais biedrības „Latvijas futbola Virslīga” darbības gads un šī ir sestā „Latvijas futbola gadagrāmata”. Šogad tā ir vēl biezāka un izsmeļošāka un vairāk Latvijas futbolā notiekošo atspoguļojošāka. Ir patiess prieks gan par šo, gan citām tradīcijām, ko Latvijas futbolā, cerams, ka uz paliekošiem laikiem, ir iedibinājusi biedrība „Latvijas futbola Virslīga”, kuru man bija tas gods vadīt kopš dibināšanas brīža.

Šajos 6 gados ir sasniegts daudz – Latvijas augstākās līgas čempionāts ar katru gadu kļūst vizuāli arvien pievilcīgāks, sportiskā intriga ar katru gadu kļūst arvien lielāka, futbola klubu un līgas finansiālais stāvoklis arvien uzlabojas, kā arī skandālu un citu nepatīkamu notikumu skaits arvien sarūk. Pagaidām vēl neizdodas ar skatītājiem piepildīt stadionus, bet visu uzreiz jau nevar gribēt – tiksim arī līdz tam.

2017.gada sezona sportiskās intrigas ziņā noteikti bija visaizraujošākā pēdējo 26 sezonu laikā, jo intriga (par to, kas izcīnīs kādas medaļas un kas 2018.gadā startēs Eiropas līgā) bija dzīva līdz pat čempionāta pēdējām sekundēm. Nebija ne „lielā trijnieka”, ne „lielā četrinieka” – jebkura komanda bija gatava un spējīga atņemt punktus jebkuram pretiniekam.

2017.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē viena gada ietvaros tika izcīnīti divi Latvijas Kausi un abas šo Kausu izcīņas bija aizraujošas un intriģējošas. Čempionu līgā kārtējo reizi pievīla izloze, bet neveiksmes Eiropa līgā, ja ne citādi, tad noteikti var izskaidrot ar nepareizu zvaigžņu stāvokli debesīs vai kādām citām astroloģiskām vai numeroloģiskām nekārtībām.

Pēc 2015.gada „tīras spēles sezonas” un 2016.gada, kad UEFA Latviju dažādos kongresos slavēja par straujo progresu spēļu sarunāšanas apkarošanā, 2017.gadā atkal bija vērojama „melno bruņinieku” aktivizācija, ko vasarā veiksmīgi izdevās neitralizēt, no Virslīgas un 1.līgas čempionātiem izslēdzot liekās komandas. Pavisam drīz paredzēta arī vēsturiskā tiesas procesa kulminācija un, cerams, ka kāds saņems pelnīto sodu par brīdinājumu un biedinājumu jebkuram, kas joprojām nav atmetis domu, ka Latvijas futbolā varēs nodarboties ar spēlēm, kam nav nekāda sakara ar futbolu.

Novēlu, lai nākamā gada čempionāts būs tikpat (vai ļoti tuvu tam) intrigām bagāts un aizraujošs kā šis, lai čempionātu līdz galam nospēlē visi 8 klubi un lai līdzjutēji atgriežas tribīnēs. Atbalstīt savas pilsētas futbola komandu taču ir tik pašsaprotami, patīkami un pacilājoši. Par Latvijas futbolu!

 

123 stāsti par Artūru Vaideru

Šodien, 2017.gada 2.novembrī pie lasītājiem ceļu sāks (tiks prezentēta) grāmata “Sporta žurnālistikas leģenda VAIDERS”, kurā apkopoti 123 atmiņu stāsti par kopīgu darbiem un nedarbiem ar Artūru Vaideru.

Viens no stāstiem : Artūrs Vaiders – omulīguma etalons

Artūru Vaideru pirmo reizi satiku kādas lidostas bagāžas saņemšanas zonā, kur pavisam netīšām bijām nokļuvuši kāda ceļojuma laikā. Mūs iepazīstināja mana Universitātes laika pasniedzēja un Artūra sieva Inese, skaļi sauca pāri visai lielajai zālei „Artūr, nāc iepazīties ar manu labāko studentu!” un man nekas cits neatlika, kā klātienē iepazīties ar cilvēku, kura rakstus biju lasījis „Dienas” sporta sadaļā, gan dzirdējis TV un radio raidījumos par un ap sportu. Paspiedām viens otram roku, pagrābām savas ceļasomas un skrējām tālāk.

Nākamā tikšanās bija pēc dažiem gadiem, kad biju viltīgi ievilināts atpakaļ „futbola apritē” un kā FK „Jelgava” kluba prezidents biju ieradies uz kādu pasākumu Latvijas futbola federācijā, kur pēc oficiālās daļas pie uzkodu un dzērienu galda notika konferences interesantākā un radošākā sadaļa. Artūrs Vaiders šajā kompānijā (sporta žurnālisti, es un vēl daži perifērijas futbola klubu pārstāvji) bija tāds kā Brigaderes „Sprīdīša” Baltais tētiņš, kas bija autoritāte pats par sevi, nevis tāpēc, ka bija kādā amatā vai draudzīgās attiecībās ar kādu. Izskatījās, ka tā laika „LFF varenajiem” tas īpaši nepatika un man vēlāk ik pa laikam atgādināja, ka Vaideram esot „zobs uz LFF” un no viņa esot jāuzmanās.

Man kā cilvēkam, kam nav noslieces sekot dažādām apšaubāmi autoritatīvām norādēm un kam smalkjūtība nav iedzimta īpašība un ik pa laikam uznāk vēlme pēc „maza izmēra revolūcijām”, tieši tas bija vajadzīgs un tāpēc pirms un pēc sapulcēm (vai pseidosapulcēm) par Latvijas futbola nākotni vienmēr sazvanījos ar Artūru, lai uzzinātu viņa viedokli un nomierinātu prātu – viņa optimisms, loģiskais prāts un enciklopēdisms bieži vien izglāba no vēlmes „visu mest malā”, tādējādi ievelkot mani futbola norisēs arvien dziļāk un nopietnāk.

Pienāca 2010.gada vasara un Zemgales olimpiskais centra (ZOC) būvniecība ievirzījās fināla fāzē. Pēkšņi zvana Artūrs Vaiders un prasa, kā esam domājuši atklāt ZOC. Atbildu, ka tas jau Olimpiskās komitejas un Jelgavas domes ziņā, bet viņš jau visu ir izdomājis un prasa, vai varu sarīkot tikšanos ar Andri Rāviņu. Nācās zvanīt uz Domi un sarunāt, jo zināju, ka lieta būs ja ne nopietna, tad interesanta noteikti. Tādējādi klātienē iepazinos gan ar Jelgavas mēru, gan atjaunoju pazīšanos ar Normundu Malnaču, kas strādāja Anglijas futbola klubā „Blackpool” (viņi 2010.gadā bija iekļuvuši Premjerlīgā un sāka gatavoties sezonai). Sapulce notika kafejnīcā „Tami-Tami” un sarunu laikā viss tika nolemts – ZOC atklāšana notiks 3.septembrī un galvenais notikums būs futbola spēle starp FK „Jelgava” un „Blackpool” FC. Artūrs tik veiksmīgi vadīja šo „slepeno sapulci”, ka visi pēc tās bija laimīgi un ne jau no tām dažām alus glāzēm, kas tika iztukšotas atmosfēras uzlabošanas nolūkos. Tādējādi tieši pateicoties Atrūram Vaideram Jelgavā ieradās Anglijas Premjerlīgā spēlējošs klubs un ZOC atklāšana izvērtās par vienu no 2010.gada Latvijas svarīgākajiem notikumiem futbolā.

Pēdējo reizi A.Vaideru satiku 2016.gada vasarā Liepājas „Daugavas stadionā” un atpazinu tikai pēc smaidošajām un dzīvesgudrajām acīm, bet omulīgums bija tas pats iepriekšējais – izrunājāmies par jaunumiem futbolā, Jelgavā un par visu ko citu, par ko parasti cilvēki stadionu VIP zonās runājās. Tāds man viņš arī vienmēr paliks atmiņā – aizrautīgi strādājošs, ļoti zinošs, domās neatkarīgs un saskarsmē ar apkārtējiem jautri omulīgs.

Meklējam izpilddirektoru

Sakarā ar Emīla Latkovska demisiju, tiek meklēts izpilddirektors biedrības “Latvijas futbola virslīga” operatīvai vadīšanai. Prasības sekojošas:

Veicamie darbi / pienākumi:

  • Virslīgas attīstības koncepcijas izstrāde un realizēšana
  • Virslīgas mārketinga un PR stratēģijas izstrāde un realizēšana
  • Atbalstītāju un sponsoru piesaiste Virslīgai
  • Dažādi ikdienas organizatoriskie darbi
  • Sadarbība ar futbola klubiem, LFF, UEFA u.c. organizācijām
  • Sadarbība ar masu medijiem

Prasības amata pretendentiem:

  • vismaz viena augstākā izglītība
  • pieredze sporta menedžmentā vai projektu vadībā
  • labas latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas
  • „B” kategorijas autovadītāja tiesības
  • izcilas prezentēšanas spējas
  • perfektas datorlietošanas prasmes
  • iespēja strādāt nelimitētu darba laiku

Lai piedalītos konkursā, līdz 14.12.2016 uz adresi info@synottipvirsliga.lv jānosūta :

  • CV
  • motivācijas vēstule

 

 

Tuvojas Latvijas futbola virslīgas (LFV) kopsapulce

Pavisam drīz, t.i., 15.septembrī notiks biedrības “Latvijas futbola virslīga” biedru kopsapulce, kas šogad būs jau ceturtā – divas pirmssezonā tika veltītas kalendāra sastādīšanai un 2016.gada sezonas operatīvo jautājumu noregulēšanai, bet viena kopsapulce notika vasarā, kad nekā īpaši svarīga apspriežama nebija.

Šoreiz galvenokārt būs runa par 2017.gada sezonu – par Komercreglamentu (vai vajag to mainīt – varbūt vienkāršot vai varbūt tieši sarežģīt un samežģīt?), par kalendāru, par Latvijas Kausa izspēles kārtības iespējamo maiņu, kā arī par vēlamajām izmaiņām dažādos reglamentos.

Daži klubi ir “saostījušies” jeb sākuši koordinētas darbības sev interesējošu jautājumu “izbīdīšanai” un ir iesnieguši vēstuli LFF Sacensību daļai – par leģionāru limita atcelšanu, par Virslīgā spēlējošo komandu skaita palielināšanu, par vēlamajām izmaiņām LFV pārvaldes struktūrās u.c. u.t.t. u.tml. Skaidrs, ka lielākā daļa vēlmju tā arī paliks vēlmju statusā un izskatīšanai LFF Valdē nemaz netiks virzīti, bet viens jautājums gan ir tiešām ļoti svarīgs un lēmumu gaidošs – vai Latvijas Kausa izspēles kārtībai būtu jāpaliek kā līdz šim (2 gados) vai labāk to būtu izspēlēt vienas sezonas laikā un tādējādi novembrī jau būtu skaidri pilnīgi visi UEFA Čempionu un Eiropas līgas dalībnieki. Pluss variantam “viss viena gada laikā” noteikti būtu tas, ka, sastādot nākamā gada kalendāru, būtu 100% skaidrs, kuriem klubiem jāparedz iespējamās spēļu pārcelšanas operācijas iespējamās tikšanas tālākās kārtās gadījumos, kā arī tas, ka jau decembrī 4 klubi varēs sākt kārtot UEFA licences, bet pārējie – LFF licences dalībai Virslīgā un nevienam, netīšām izcīnot Kausu, nebūs hipertempā un hiperstresa apstākļos jāmēģina licencēties Eiropas līgai.

Diksusijas nebūs

Šodien, 13.aprīlī, kad jau sāku gatavoties spēles SK “Babīte” vs FK “Jelgava” apmeklējumam (laika prognozētāji prognozē īpaši lielus nokrišņus lietus veidā (līdz pat 30mm) un gaisa temperatūru 8 grādu apmērā), skatos – epastā pienākusi vēstule no kongress lff.lv ar atzīmi “diskrētā kopija”.
Domāju, ka būs kaut kas aizraujošs, bet tur – ziņa par to, ka LFF biedri, t.i., tuvojošā Kongresa (kam šogad bonusā notiks arī Valdes un Prezidenta vēlēšanas) dalībnieki ar kandidātiem runāties nevēlas:

“Labdien cienījamie LFF biedri,

Atsaucoties uz LFF aicinājumu organizēt tikšanos ar Prezidenta un Valdes locekļu amatu kandidātiem, tika saņemti tikai daži pieteikumi, līdz ar to atsevišķa tikšanās netiks organizēta.

Kā alternatīvu piedāvājam uzdot konkrētus jautājumus konkrētam kandidātam, uz kuriem nodrošināsim atbildes sniegšanu elektroniski vai kongresa laikā. Ja rodas šādi jautājumi, lūdzam tos konstruēt skaidri un saprotami, lai nerastos domstarpības. Kā arī lūdzam uzdot korektus jautājumus attiecībā uz kandidāta motivāciju, pieredzi un programmas saturu.

Papildus tam atgādinām, ka līdz š.g. 15. aprīlim iesniedzams pieteikums vai pilnvara dalībai Kongresā, kā arī savlaicīgi jāveic biedru naudas apmaksa.”

Ja nē, tad nē – ieekonomēsies frizierim paredzētā nauda, jo biju domājis pirms doties pie vēlētājiem, savest kārtībā matus, jo Latvijā vēlētājiem nekādas programmas vai solījumi taču nav svarīgi – kandidāta izskats gan.