STILĪGAS ATMIŅAS PAR VIENU SPĒLI “SKONTO” STADIONĀ 2017.GADA OKTOBRĪ

Pārpublicēju FK “Jelgava” pārstāvju domas no www,fkjelgava.lv.

Spēle pret “Riga” FC vēsturē paliks kā spēle, kurā izglābās tikai četri… Vidēji ik pēc 10 minūtēm kādam “Jelgavas” futbolistam tika parādīta dzeltenā kartīte un tā netika parādīta tikai četriem no 12 futbolistiem, kas devās laukumā. Tāpēc ar vislielāko prieku apsveicam šos četrus veiksminiekus – Dmitriju KlimaševičuValēriju RedjkoArti Jaudzemu un Kasparu Ikstenu.

Aptaujājot futbola speciālistus turpat “Skonto” stadiona tribīnēs, pie vienota viedokļa “kāpēc tā?” neizdevās tikt, bet, saliekot kopā versiju piedāvājumus, šo to izdevās izskaidrot vai vismaz saprast “kur vēži ziemo”. Tātad – kāpēc daži “izredzētie” palika bez dzeltenās kartītes:

1) Artis Jaudzems, kas “Jelgavas” rindās aizvadīja 51.spēli un guva 10. vārtus (šosezon Artim četri vārti), palika bez brīdinājuma, jo viņa skriešanas ātrums pārsniedz galvenā tiesneša skriešanas ātrumu par vismaz piecām sekundēm uz 100 metriem, tādēļ par 99% ir skaidrs, ka tiesneša kungam nav pilnīgi nekādu cerību Arti ne uz laukuma, ne ārpus tā noķert, bet nenoķerot futbolistu, kartīti viņam parādīt nevar;

2) Dmitrijs Klimaševičs, kas joprojām pieder BFC “Daugavpils” un “Jelgavai” ir tikai izīrēts (futbolistus joprojām pat 21. gadsimtā var gan pārdot, gan pirkt, gan izīrēt). Iespējams, ka izvairījās no kartītes, jo viņam paredzētais “plāksteris” netīšām tika parādīts Gļebam Kļuškinam – viņš vienīgais no visiem futbolistiem tika pie divām dzeltenajām kartītēm, kas izvērtās par to, ka viņam tika parādīta arī sarkanā kartīte un viņš uz ģērbtuvi varēja doties jau 76. minūtē un mierīgi, nestāvot rindā, ieiet dušā un pat izžāvēt matus, ko pēcspēles burzmā ne vienmēr izdodas izdarīt;

3) Kaspars Ikstens ir “Jelgavas” vārtsargs un vārtsargi parasti ļoti ātri pa laukumu nepārvietojas, bet atrodas tiem ierādītajā vārtsarga laukumā un kartītes parādīšana viņam it kā nekādas problēmas nevarētu sagādāt. Kāpēc viņš palika bez kartītes? “Futbola speciālistu padomes” secinājums ir skarbs: vīrs melnajā vārtsarga laukumā visas spēles laikā taču neiekāpa un tam pat netuvojās, bet visu novēroja no liela attāluma vai pat uz to neskatoties (kā tas notika spēles 25. minūtē…) un nevajag jau arī, jo, ja jau Kapteinis 13 ir uz zemes, tātad kāds viņu ir pagrūdis un kādam par to jāsaņem sods, un, no tāluma rādīt kartīti kādam (piemēram, Kasparam Ikstenam) nav ne stilīgi, ne pamācoši;

4) Valērija Redjko gadījums tā arī palika neizskaidrots – varbūt vainīga Edgara tolerance pret vecāka gadagājuma cilvēkiem (Valērijs tomēr par veseliem 9 gadiem vecāks), varbūt, ka vainīga Edgara bijība pret esošām un bijušām amatpersonām, un, iespējams, ka viņš savulaik ir cietis no komitejas, kurā ilgus gadus darbojās Valērija sievastēvs, bet varbūt, ka Edgaram pēkšņi atmiņā atausa “Ziemeļatvijas” korespondentam 2008.gadā (kad viņš vēl bija nevis tiesnesis, bet parasts futbolists) teiktais: “Esmu guvis nopietnu potītes traumu un tagad spēlēju uzmanīgi, jo cīņas karstumā “uzšaut pa kājām” nav nekas īpašs” un sabijās, ka Valērijs patiešām ņems un uzšaus viņam pa kājām?

“Valērija jautājums”, diemžēl, palika neatrisināts, jo vienam no ekspertiem bija jāskrien uz autobusu, citam uz kaimiņienes dzimšanas dienu, bet dažiem vienkārši bija jāiet mājās.

Pati spēle beidzās ar rezultātu 2:2 un tās videoapskatu var redzēt te, bet pēcspēles preses konferenci te. Spēles apraksts šeit

Laiks tikšķ, bet izaicinājumi tie paši – mainās tikai nianses, izpausmes un personāži

Lai pārvarētu “skumjuma posmu”, kas parasti iestājas uzreiz pēc sezonas beigām, priecājos par vecām bildēm un veciem rakstiem. Vienu nevarēju nepārpublicēt:

http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11072013-tamisars

Tamisārs par FK “Jelgava”, aiziešanas iemesliem, Latvijas futbola vidi…
2013-07-12 18:30Edmunds Novickis

Nu jau bijušo FK “Jelgava” prezidentu Aināru Tamisāru aicināju uz sarunu, lai noskaidrotu viņa demisijas iemeslus, uzzinātu viņa skatījumu par “Jelgavas” nākotni, kā arī ieskatu Latvijas futbola vidē kā tādā.

Vai pēdējā laikā esi piedzīvojis kaut ko interesantu?
Jā, uzzināju, ka ir tāds Latvijas futbola ētikas kodekss, par kuru, droši vien, daudzi, kas it kā apņēmušies to ievērot, nemaz nezina. Sapratu, ka „Latvijas futbola ētika”, tāpat kā citi ētikas paveidi (ētika ir kādā noteiktā nozarē pastāvošo rakstīto un nerakstīto likumu un noteikumu, uzvedības modeļu, atļauto un neatļauto tēmu kopums) ir ļoti smalka un dziļa „padarīšana”. Tā kā vairs neesmu FK „Jelgava” valdes priekšsēdētājs (prezidents), pašlaik uz mani iepriekšminētais kodekss vismaz juridiski neattiecas un kamēr „100 latu epopeja” nav noslēgusies, negribas iedziļināties ētiska rakstura problēmu ētiskai apspriešanai.

Pastāsti, vai atkāpies no “Jelgavas” prezidenta amata tāpēc, ka atēdies futbolu, vai tāpēc, ka biji neapmierināts ar sistēmu, netiki galā un uzskatīji budžeta veidošanu par cīņu ar vējdzirnavām?
Otrais variants un tas, ka nevaru atļauties solīt to, ko pēc tam nevaru izpildīt. Gan manas saimnieciskās darbības, gan dzīves piegājiens ir tāds, ka vienmēr izpildu to, ko solu jeb nesolu to, ko nevaru izpildīt. Šis ir gadījums, ka nevaru izpildīt solīto. Reāli tādiem klubiem kā “Jelgava” lielākā daļa naudas ir „politiska” – tas de facto ir Jelgavas domes klubs. Ar naudas piesaisti nodarbojas domes cilvēki un šoreiz sanāca tā, ka… viņiem nesanāca.

Savā blogā pieminēji vārdu, kas man īpaši iekrita acīs – “spēlītes”. Paskaidro sīkāk, ko ar to biji domājis! Vai to, ka klubs nevar darboties kā tīrs biznesa projekts, bet gan “jāstaigā pa kabinetiem”?
Rietumu demokrātijā tā ir – jo stiprāks lobijs, jo labāka dzīve. Jākonstatē, ka Jelgavas līmenī un visas Latvijas futbola līmenī lobijs, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, ir ļoti, ļoti švaks. Kaut vai Saeima – ir tur tikai viens cilvēks, kas ir no futbola vides, un tas pats “Saskaņas centrā”. Kamēr nebūs spēcīga lobija, tikmēr…

Kam jānotiek, lai futbolam būtu tas lobijs? Varbūt jāiet cīnīties un runāt, nevis vienkārši jāiet projām?
Es jau centos, četrus gadus cīnījos vai vismaz man tā likās, ka cīnījos. Parasti bija tā, ka “Jelgavas” budžets sastādās no četrām daļām: 1) pašvaldības nauda, 2) nauda no tiem atbalstītājiem, kurus pašvaldība “piespēlē”, 3) mazie atbalstītāji un sponsori 4) milzīgie uzņēmumi, kas parasti uz lūgumu palīdzēt atbild „nē”. Taču, ja ir lobijs no pašvaldības, tad reizēm finansējumu var arī iegūt, bet pēc Zatlera rīkojuma Nr.2 FK „Jelgava” atbildi „jā” vairs nav saņēmusi.

Lai varbūt labāk saprastu tavu aiziešanu, vari nosaukt, kā pa sezonām mainījies “Jelgavas” budžets un vai patiešām šogad bija tik traki?
1.līgu uzvarējām ar 18 tūkstošiem latu – tagad ar šādu summu tas nebūtu iespējams. Pirmo gadu Virslīgā mēs aizvadījām ar 70 tūkstošiem. Pēc tam mums bija pasakas sižets – iegūts Latvijas kauss, Eirokausi. Tad loģiski, ka tiem 70 tūkstošiem klāt nāca UEFA 90 tūkstoši eiro. Visi šie trīs gadi Virslīgā līdz šim plus mīnus 200 tūkstoši arī bija. Nu un šogad, zinot, ka nav tik labi, budžets bija plānots 160 -165 tūkstošu apmērā – 100 tūkstoši tā saucamā politiskā nauda, 50 tūkstoši „Igates” atbalsts un 10-15 tūkstoši no mazajiem atbalstītājiem. Diemžēl puse no tā politiskā groziņa nepiepildījās un man nav tādu resursu, lai to kompensētu.

Kā ir ar jauno “Jelgavas” prezidentu Māri Peilānu – vai viņa sakarā ir cerība, ka izdosies “Jelgavas” budžetu uzaudzēt lielāku nekā tas izdevās tev?
Ar „Jelgavu” viss būs kārtībā! Naudas ziņā viss būs kārtībā, tur nav nekādu uztraukumu.

Budžets varētu būt šie 150-160 tūkstoši?
Ļoti ceru, ka „Jelgavas” budžets atgriezīsies 200 tūkstošu līmenī vai pat vēl vairāk.

Futbols viņam ir sirdslieta?
100%. Viņš ir trenējies un spēlējis futbolu skolas laikā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē bija futbola komandas kapteinis, arī visi viņa trīs dēli trenējas futbolā. Māris Peilāns ir īsts futbola cilvēks.

Tātad Jelgavas cilvēki, kas lasīs šo interviju, varēs nebažīties un būt droši, ka vismaz naudas ziņā ar “Jelgavu” viss būs kārtībā un vismaz pāris gadus viss notiks?
Negribētu izteikt tādas prognozes, tikai saku, ka vadības maiņa bija vienīgais risinājums, kā pabeigt šo sezonu. Tuvojoties brīdim, kad kontā esošā nauda sāka iet uz beigām, FK „Jelgava” valdei un Jelgavas domes pārstāvjiem prasīju vai nu līguma par atbalstu pielikumu vai kontā naudu, kas nepieciešama līdz sezonas beigām. Tā kā to panākt neizdevās, neatlika nekas cits kā pateikt “Uz redzēšanos!” Es ļoti cerēju, ka viss noregulēsies, bet gan Jelgavas dome, gan pārējie „iesaistītie” palika pret manu „ultimātu” vienaldzīgi.

Esmu redzējis, ka interneta komentāros raksti, cik naudas nepieciešams, lai Virslīgā cīnītos par to un to. Varbūt vari tagad vēlreiz nosaukt summas un vietas “uz papīra”?
Visus iepriekšējos gados apakšgala komandas bija mazbudžeta, bet tagad, sākot no pagājušā gada, tādas mazbudžeta komandas kā “Tranzīts”, “Olimps”, Rēzekne vispār vairs nav. Latiņa kļuvusi augstāka. Lai cīnītos par neizkrišanu, ir vajadzīgi 150 tūkstoši latu, vidusdaļai vajadzīgi 300 tūkstoši un, ja paveicās, ar šādu summu var tikt arī Eirokausos. Bet, lai normāli cīnītos par medaļām, tuvu miljonam vajag.

Tātad bez miljons latiem šobrīd kļūt par Latvijas čempionu nav iespējams?
Var jau paveikties, ir visādi pasaku sižeti bijuši, bet, ja tā nopietni un ilglaicīgi visam grib pieiet un ieguldīt arī jaunatnē, tad īsti neredzu, kā var lētāk izsprukt cauri.

“Jelgava” ir viens no retajiem klubiem, kas nebaidās nosaukt savu budžetu. Par pārējo klubu budžetiem zinām maz. Tu esi futbolā iekšā – vai vari apgalvot, ka četras komandas, kas šogad Virslīgā cīnās par zeltu, “Skonto”, “Ventspils”, abas “Daugavas”, ir ar miljona budžetu?
Precīzi nezinu, bet pēc maniem aprēķiniem tā vajadzētu būt.

Runājot par spēlētāju algām, cik klubu Virslīgā ir izteikti profesionālie un cik ir tādi, kuros pamatsastāva spēlētāji paralēli arī piestrādā un tādējādi uzskatāmi par pusprofesionāliem?
Man liekas, ka tagad tikai “Metta” un “Jelgava” ir tādi klubi, kur jauktā sistēma – dažiem ir tikai futbols, dažiem paralēli vēl kaut kas. Pārējos, arī “Jūrmalā”, “Spartakā”, visi tikai ar futbolu nodarbojas. Varbūt vēl tikai “Ilūkste” ir liekama pie “pusprofesionālajiem”.

Tātad kopumā vismaz pagaidām Virslīgu varam saukt par profesionālu līgu un tikai daži klubi neatbilst šādam statusam?
Manuprāt, no tā [pusprofesionālisma] nav, ko kaunēties. Man liekas, Zviedrijā augstākajā līgā spēlē arī „pusprofesionāļi”. Manuprāt, tas nav negods, ka klubs cīnās tikai prieka pēc. Vienkārši tādam klubam ir citi mērķi – nav mērķis iegūt medaļas, bet ir mērķis forši darboties. Gan skatītāju, gan sevis, gan futbolistu dēļ.

Skatītāji ir vēl viena tēma. “Jelgava” pagājušajā gadā bija apmeklētākā komanda Virslīgā, arī šogad uz šo godu reāli pretendē. Vai Jelgavā vairāk mīl futbolu vai vienkārši no kluba puses ieguldīts lielāks darbs?
Domāju, galvenokārt tas ir darba rezultāts, jo mēs šajā lauciņā patiešām strādājam. Tas ir darbs – dot informāciju, reklamēties, rīkot dažādus pasākumus. Vietējie mediji mums visur palīdz. Ir pirmsspēles pasākumi. Skaidrs, ja tam pievērš uzmanību, tad, kaut niecīgiem, bet rezultātiem jābūt. Latvijā ir diemžēl daži klubi, kas Virslīgas klubu kopsapulcē atļaujas pateikt, ka “skatītāji mums traucē spēlēt futbolu”. Tad ir tā drusciņ skumji.

Man šķiet, ka visskumjāk ar skatītāju skaitu, ņemot vērā arī iedzīvotāju skaitu, ir Rīgā. Kāpēc tā?
Skatītājiem gribas sevi asociēt ar kādu konkrētu ģeogrāfisku vietu. Ja visi trīs klubi Rīgā kaut kur pa centru grozās, tad ej nu saproti. Londonā uzreiz ir skaidrs – Čelsijas apgabalā ir “Chelsea”, citā cits un tā tālāk. Rīgā teorētiski arī varētu būt tāds dalījums – ir viens Daugavas krasts un otrs krasts, un Rīga taču ir iedalīta rajonos…

Nedaudz par Virslīgas plusiem, mīnusiem – kas ir pozitīvais, kas negatīvais?
Mērķa grupai jeb tiem, kam futbols interesē, futbola speciālistiem, viss jau ir padarīts – pilnīgi visas spēles ir video tiešraidēs, ir “Instat” spēļu centrs, informācija, arī protokolu būšana, šķiet, beidzot sakārtota un vairs nav smieklīgu atgadījumu. Šiem futbola cilvēkiem viss ir kārtībā. Nav joprojām “apstrādāti” “šaubīgie” un tādi, kam futbols vispār neinteresē. To var uzlabot, varianti ir visādi. Dažādu mediju iesaistīšana un tā tālāk. Taču bez pašu klubu līdzdalības to nevar paveikt. Vari darīt, ko gribi, bet, ja futbola klubam attieksme ir tāda, ka tas viņus neinteresē un traucē, tad nekā arī nebūs – mēs to ietekmēt nevaram.

Un finansiālā puse?
Ar to vairāk nodarbojas Normunds [Malnačs, Virslīgas biedrības vadītājs – aut.piez.]. Mēs, Valde, tikai reizi mēnesī sanākam, gudri parunājam, apskatāmies, kas izdarīts, novērtējam divu algoto personu darbu un tad atkal šķiramies līdz nākamajai Valdes sēdei. Var jau būt, ka man tagad parādīsies laiks, vēlme un iespējas arī pašam vairāk piedalīties šai procesā. Liela problēma ir tanī, ka futbola prestižs un imidžs pēdējos gados ir ļoti cietuši. Daudzi naudas devēji ir rezervēti, jo ir bijuši skandāli, arī žurnālisti ļoti daudz izceļ tieši negatīvās lietas. Kāds iepriekš bija paskaitījis – ka ir trīs ziņas par skandāliem, totalizatoriem, naudas pazušanu un vēl kaut ko, bet tikai viena ziņa par to, kādi sasniegumi ir futbolistiem, ka stadions ir foršs un ka daudz skatītāju. Skaidrs, ka tādā Anglijā žurnālistikā raksta gan par labajām, gan sliktajām lietām, bet tur tas ir balansā, kamēr mums tas negatīvais dominē. Skaidrs, ka tas arī ietekmē vidi.

Tātad šī vide šobrīd nav tīra un sponsoriem pievilcīga?
Laikam jau tā sanāk. Arī tas, ka, kamēr futbola augstākā vadība saglabāsies esošā, tikmēr… Īstenībā pat LFF viss iet uz sakārtošanās pusi un vairs nenotiek nekādas mahinācijas, bet, kamēr tie paši cilvēki ir tur augšgalā, tikmēr daudzi saka, ka viņi nevienu latu nav gatavi dot.

Varbūt vari precizēt, kur ir viņu vaina?
Man liekas, ka vislielākā vaina, ka Latvijas futbolā nepastāv vai nav svarīgs princips “vīrs un vārds”, pazudis vai varbūt nekad nav pastāvējis „džentelmeniskums”. Liekas, ka futbola federāciju valdēs Eiropā parasti tiek ievēlēti tikai „kristāldzidri” cilvēki. Mēs pagaidām tā ļoti lavierējam…

Vide ir viens, bet Normunds arī nereti uzsver, ka konkurencē ar citiem sporta veidiem hokejs, piemēram, barojas no krievu naudas, basketbols arī no politiskās naudas, un futbols ir tādā kā pabērna lomā.
Tur jau tā lieta – lobijs ir švaks.

Bet jāatzīst, ka arī mūsu pašu futbola klubi ir nesakārtoti – “Jelgava” atkal ir pozitīvs piemērs, bet ir tādi, kuriem nav zināms, kurš ir īpašnieks, kāda ir kluba struktūra un tā tālāk.
Tas atkal ir turnīra rīkotāju vājums un negribēšana. Kad dibinājām biedrību „Latvijas Futbola Virslīga”, mums likās, ka uzreiz vajag pārņemt Anglijas praksi – stingras finanšu deklarācijas, klubu īpašniekiem jāpierāda naudas izcelsme u.t.t. Taču Futbola federācijas augstāko amatpersonu atbilde bija: “Vai, mums tad tikai 4-5 klubi Virslīgā paliks”.

Bet tā ir taisnība!
Mēs teicām, lai tad ir 4-5. Bet viņi: “Mēs taču tā nevaram!”.

Bet augstākās līgas čempionāts nemaz nevar sastāvēt no 4-5 komandām. Jābūt vismaz astoņām komandām, lai UEFA pielaistu Eirokausiem.
Labi, bet ir taču 1. līgas klubi.

Bet tur jau atkal sākas amatierisms…
Viņi noteikti attīstīties un sasniegs nepieciešamo līmeni. 1991.gadā mums taču arī nebija daudz 100% profesionālo komandu.

Negribas jau tik lielu soli atpakaļ spert – gaidīt, kamēr “Valmiera” un “Tukums” izaugs…
Bet nevar jau no vienas kalna virsotnes uzreiz uzkāpt uz otru. Vispirms ir jānoiet ielejā un jāuzkāpj atpakaļ kalnā. Visi grib tādu „tiltiņu” uztaisīt un pāriet pāri no viena kalna otrā, taču tas salūzt, jo „kāpēji” vai viņu „līdzpaņemtās mantas’ ir par smagu.

Tātad tavs personīgais viedoklis ir, ka pirms nākamās sezonas vajadzētu kā ar nazi nogriezt, uzlikt tās Anglijas Premjerlīgas prasības un, ja nespēj izpildīt, tad mest ārā?
Ir pilnīgi skaidrs, ka tas pašreiz vēl nav realizējams…

Lielākā šāgada mistērija saistībā ar FK “Jelgava” nu ir noskaidrojusies

Sezona beigusies un ir pienācis laiks atklāt lielāko noslēpumu jeb mistēriju 2020.gada sezonā un sniegt atbildi uz jautājumu “Ko pateica Boriss spēlē pret RFS?”. Sākumā likās, ka taps analītiski – informatīvs raksts ar fotogrāfijām, videofragmentiem, intervijām u.c., kas šādos gadījumos ir pieņemts, bet pēc ilgām un garām pārdomām izdomāju, ka vienkārši publicēšu vēstuli, ko rakstīju LFF Discplinārlietu komisijai un uz kā pamata Borisam Bogdaškinam piešķīra vienas (nevis trīs) spēļu diskvalifikāciju.

Arkādijs Birjuks gan saka, ka publicēt vēstules neesot ne stilīgi, ne moderni, bet ko tur slēpt – arī es neesmu ne stilīgs, ne moderns, tāpēc publicēju vēstuli:

Latvijas izlasei jauns Galvenais

Patiesi esmu priecīgs, ka daudzus gadus (liekas, ka apmēram 15) zinu Daini un, ka kopā ar viņu ir “apēsti daudz pudu sāls” (iespējams, ka arī apmēram 15). Beidzot viss ir sakārtots, lai Latvijas futbola valstvienība (Nacionālā izlase) droši un negrozāmi atkal atgrieztos uz uzvaru takas un Latvijas futbols atgrieztu sev labo slavu, popularitāti un Latvijas pilsoņu mīlestību https://www.la.lv/visam-janotiek-ka-pec-gramatas

 

Pozitīvi par futbolu

Kādā ziemas rītā (2020.gada 21.janvārī) feisbukā atradu šādu ziņu:

⚽️Jauna intervija!🔥Šoreiz pozitiviparfutbolu.lv uz sarunu aicināja FK Jelgava radošo direktoru Ainars Tamisars

 kas notiek, ja neierodies uz sapulcēm
 atvaļinājumu pieskaņošana Futbols izlases spēlēm
 darbs Latvijas Futbola federācijā
 futbols un šovbizness
 FK Jelgava pelnrušķītes stāsts
 FK Jelgava jaunā koncepcija un plāni

#pozitiviparfutbolu

📖Interviju lasi mūsu mājaslapā: https://www.pozitiviparfutbolu.lv