Virslīga 2017.gadā

2018.gada 27.martā pie lasītājiem ceļu sāk “Latvijas futbola gadagrāmata 2017”, kurai 2.ievadrakstu grāmatas sastādītājs Ilvars Koscinkēvičs uzticēja uzrakstīt man. To arī paveicu:

2017.gads bija sestais biedrības „Latvijas futbola Virslīga” darbības gads un šī ir sestā „Latvijas futbola gadagrāmata”. Šogad tā ir vēl biezāka un izsmeļošāka un vairāk Latvijas futbolā notiekošo atspoguļojošāka. Ir patiess prieks gan par šo, gan citām tradīcijām, ko Latvijas futbolā, cerams, ka uz paliekošiem laikiem, ir iedibinājusi biedrība „Latvijas futbola Virslīga”, kuru man bija tas gods vadīt kopš dibināšanas brīža.

Šajos 6 gados ir sasniegts daudz – Latvijas augstākās līgas čempionāts ar katru gadu kļūst vizuāli arvien pievilcīgāks, sportiskā intriga ar katru gadu kļūst arvien lielāka, futbola klubu un līgas finansiālais stāvoklis arvien uzlabojas, kā arī skandālu un citu nepatīkamu notikumu skaits arvien sarūk. Pagaidām vēl neizdodas ar skatītājiem piepildīt stadionus, bet visu uzreiz jau nevar gribēt – tiksim arī līdz tam.

2017.gada sezona sportiskās intrigas ziņā noteikti bija visaizraujošākā pēdējo 26 sezonu laikā, jo intriga (par to, kas izcīnīs kādas medaļas un kas 2018.gadā startēs Eiropas līgā) bija dzīva līdz pat čempionāta pēdējām sekundēm. Nebija ne „lielā trijnieka”, ne „lielā četrinieka” – jebkura komanda bija gatava un spējīga atņemt punktus jebkuram pretiniekam.

2017.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē viena gada ietvaros tika izcīnīti divi Latvijas Kausi un abas šo Kausu izcīņas bija aizraujošas un intriģējošas. Čempionu līgā kārtējo reizi pievīla izloze, bet neveiksmes Eiropa līgā, ja ne citādi, tad noteikti var izskaidrot ar nepareizu zvaigžņu stāvokli debesīs vai kādām citām astroloģiskām vai numeroloģiskām nekārtībām.

Pēc 2015.gada „tīras spēles sezonas” un 2016.gada, kad UEFA Latviju dažādos kongresos slavēja par straujo progresu spēļu sarunāšanas apkarošanā, 2017.gadā atkal bija vērojama „melno bruņinieku” aktivizācija, ko vasarā veiksmīgi izdevās neitralizēt, no Virslīgas un 1.līgas čempionātiem izslēdzot liekās komandas. Pavisam drīz paredzēta arī vēsturiskā tiesas procesa kulminācija un, cerams, ka kāds saņems pelnīto sodu par brīdinājumu un biedinājumu jebkuram, kas joprojām nav atmetis domu, ka Latvijas futbolā varēs nodarboties ar spēlēm, kam nav nekāda sakara ar futbolu.

Novēlu, lai nākamā gada čempionāts būs tikpat (vai ļoti tuvu tam) intrigām bagāts un aizraujošs kā šis, lai čempionātu līdz galam nospēlē visi 8 klubi un lai līdzjutēji atgriežas tribīnēs. Atbalstīt savas pilsētas futbola komandu taču ir tik pašsaprotami, patīkami un pacilājoši. Par Latvijas futbolu!